Par savām kanalizācijas ietaisēm cīnās līdz pat Augstākajai tiesai

Palielināt attēlu

Ogrēnietis Konstantīns Munde pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados uzcēla māju 600 kvadrātmetros, kas piešķirti šim mērķim, bet kanalizācijas ietaises uzbūvēja citos 600 kvadrātmetros, kas nodoti tikai pagaidu lietošanā. Vienu gabalu viņš vēlāk privatizēja, bet otru gabalu, kurā atrodas kanalizācija, zemes reformas rezultātā ieguva likumīgie mantinieki. Tagad radies strīds ar kaimiņiem - likumīgajiem mantiniekiem, jo viņi aizdambējuši Mundes kanalizācijas caurules.

Ogres novada domes komiteju sēdē deputāti izskatīja Konstantīna Mundes pilnvarotās personas Sarmītes Mundes  sūdzību. Tā ir ļoti gara un sena. Kā sacīja pati S.Munde, domes juristam Mūrniekam viņa sūtījusi vēstules sējumiem un tikpat daudz arī saņēmusi atpakaļ.

Jurists Mūrnieks ilgi lasīja sūdzības vēsturi, minot visas notikušās tiesas, datumus un lēmumus.

Projektā nav kanalizācijas ietaises
1958. gadā K.Munde saņēma lietošanā zemes gabalu individuālās dzīvojamās ēkas būvniecībai 600 kvadrātmetru platībā Ogrē, Jura Alunāna ielā, bet pagaidu lietošanā – citu zemes gabalu 600 kvadrātmetru kopplatībā. Nododot māju ekspluatācijā, nevienā projektā nav uzrādītas kanalizācijas ietaises. Valsts pieņemšanas komisijas aktā, kas sastādīts 1966.gadā, minēts, ka “kanalizācija nav”, bet “ūdensapgāde vietējā”.

Lai gan kanalizācijas ietaišu izbūves projekta nebija, K.Munde lietošanā piešķirtajā apbūves gabalā izbūvēja kanalizācijas baseinu, tvertnes un kanalizācijas nosēdu akas. Šo objektu ekspluatācija tika turpināta līdz pat 2006.gada pavasarim. Toreizējā Ogres pilsētas domes arhitektūras nodaļā projekts nav saskaņots.

Priekšroka uz zemi likumīgajiem mantiniekiem
K.Munde 1998. gadā vērsās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā ar prasību atzīt viņam tiesības iegūt īpašumā 1200 kvadrātmetrus lielu zemes gabalu par samaksu. Kā galveno argumentu viņš izmantoja pašvaldības pieņemto lēmumu “Par apbūves gabalu lielumu noteikšanu”, kurš noteica: “…visiem gruntsgabaliem, kas 50.-60. gados tika piešķirti individuālajai apbūvei ar formulējumu “600 m2 apbūvei un 600 m2 augļu dārzam”, apbūves lielums ir 1200 m2.”

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija ar savu 1998. gada spriedumu prasību pilnā tās apjomā noraidīja, jo uz zemi priekšroka ir tās likumīgajiem mantiniekiem.

K.Munde 1999.gadā izpirka 600 kvadrātmetrus, bet otrus 600 kvadrātmetrus, kuros ir arī viņa kanalizācijas ietaises, ieguva zemes likumīgā īpašnieka mantinieces.

Kanalizācijas ietaisēm noņem apgrūtinājuma statusu
Ogres pilsētas domes zemes komisija likumīgajām mantiniecēm kanalizācijas ietaises 1999.gadā noteica kā apgrūtinājumu, taču viņas tam iebilda. Tā kā nebija projekta, kas apliecinātu kanalizācijas ietaišu likumību, zemes komisija apgrūtinājumu atcēla. Ogres pilsētas galvenā arhitekte I. Priedīte pārbaudīja Ogres pilsētas domes arhitektūras nodaļas arhīva materiālus un izziņā apliecināja, ka arhitektūras nodaļas rīcībā  nav dokumentu, kas apliecinātu baseina, tvertnes un aku būvniecības likumību. Līdz ar to nebija juridiska pamata, kas ļautu šos objektus uzrādīt kā apgrūtinājumu zemes īpašniekiem.

Rīgas apgabaltiesa noraida prasību
K.Munde 2003. gadā vērsās Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā ar prasību apgrūtinājumu ierakstīt Zemesgrāmatā un atzīt viņa īpašuma tiesības uz kanalizācijas akām, terasi, notekūdeņu baseinu un žogu, kas atrodas līdzās esošajā zemes gabalā. 

Tiesa secināja, ka māja “nodota ekspluatācijā 1966. gada 18. janvārī ar norādi, ka tajā ir vietējā ūdensapgāde un nav kanalizācijas. Faktiski prasītājs izbūvējis kanalizāciju un tās akas šobrīd atrodas uz svešas zemes. Lūdzot noteikt apgrūtinājumu, būtībā prasītājs lūdzis nodibināt reālservitūtu svešās robežās, taču šāda servitūta nodibināšanai un attiecīgas atzīmes izdarīšanai zemesgrāmatā nepieciešams tiesisks pamatojums.” K.Mundes prasība tika noraidīta.

Arī Augstākā tiesa noraida prasību
K.Munde iesniedza apelācijas sūdzību LR Augstākās Tiesas Civillietu tiesu palātai, taču tā prasību noraidīja. Kopš 2004. gada 26. marta Augstākās Tiesas Civillietu tiesu palātas spriedums ir stājies likumiskā spēkā un nav pārsūdzams augstākās tiesas instancēs.

Kaimiņi aizdambē kanalizāciju
Pēc tam S. Munde turpināja saraksti ar domi un dažādām institūcijām ar mērķi atgūt kanalizācijas ietaises. Šā gada maijā viņa ar iesniegumu vērsās pie Ogres novada domes būvinspektora, norādot, ka “kaimiņi  traucē mums lietot kanalizācijas akas un atsakās risināt šo jautājumu, jo uzskata, ka tās ir nelikumīgi izbūvētas, lai gan nevienā dokumentā nav konstatētas nelikumīgas celtniecības atzīmes.  19.04.2006. kaimiņi uzsāka manam namīpašumam  piederošās kanalizācijas postīšanu un 2006. gada 26. aprīlī nakts aizsegā to sapostīja, pārtraucot kanalizācijas fukcionēšanu un izmantošanu dzīvojamai mājai. Šis fakts zināms pašvaldības un valsts policijai, Ogres novada domei, Ogres rajona prokuratūrai. Manam nekustamam īpašumam netiek nodrošināta kanalizācija un līdz ar es nespēju pilnvērtīgi dzīvošanai lietot savu nekustamo īpašumu”.

Neapmierina būvinspektora atzinums
Ogres novada domes būvvaldes būvinspektors Raitis Gultnieks šā gada 31.maijā veica namīpašuma kanalizācijas sistēmas  elementu apsekošanu. Pamatojoties uz apsekošanas rezultātiem un iepazinies ar jau minētajiem tiesu spriedumiem, viņš norādīja, ka “kanalizācijas akas patvaļīgi izbūvētas bez noteiktā kārtībā saskaņotas projektu dokumentācijas” un  rekomendēja J.Alunāna ielas 1 īpašnieku vērsties pie Ogres novada pašvaldības aģentūras “Mālkalne” un lūgt izsniegt tehniskos noteikumus to darbu veikšanai, kas nodrošinātu pieslēgšanos ūdensapgādes un kanalizācijas centralizētajai sistēmai.

Būvinspektora R.Gultnieka atzinums K.Mundi neapmierināja. Citējot dažādus likumu pantus, viņš vērsās Ogres novada domē, uzsverot, ka akts neatbilst Administratīvā procesa likuma noteikumiem. Raitim Gultniekam tika uzdots mēneša laikā organizēt atkārtotu namīpašumam J.Alunāna ielā 1 apakšzemes komunikāciju  - ūdensvada, dzeramā ūdens akas, lokālās kanalizācijas, sanitārā mezgla funkcionēšanas nodrošināšanas un apsaimniekošanas iespēju analīzi, un uzrakstīt Administratīvā procesa likuma prasībām atbilstošu atzinumu.

Veic atkārtotu pārbaudi
Raitis Gultnieks šā gada 6. novembrī, piedaloties Ogres novada domes p/a “Mālkalne” ūdensapgādes un kanalizācijas nodaļas vadītāja vietniekam Dainim Jankovičam, Konstantīna Mundes pilnvarotajai personai Sarmītei Mundei, kā arī klātesot mājas pastāvīgajai iedzīvotājai Ilzei Zobenai, veica pārbaudi un secināja, ka dzīvojamajā ēkā kanalizāciju nav iespējams izmantot tām funkcijām, kādām tā paredzēta. Nepieciešama kanalizācijas iztrūkstošā posma izbūve.

Iesaka pieslēgties pilsētas kanalizācijai
R.Gultnieks informēja, ka iespējamie risinājumi ir: K.Mundem izstrādāt projektu un izbūvēt nepieciešamās lokālās kanalizācijas sistēmas pašlaik iztrūkstošo posmu savā zemē; izbūvēt pieslēgumu Ogres pilsētas centralizētā kanalizācijas tīkla posmam, kuru plānots pieņemt ekspluatācijā ne vēlā kā līdz 2008. gada 1. maijam.

Domes komitejas sēdē izskanēja priekšlikums palīdzēt K.Mundem pieslēgties centralizētajai kanalizācijai, taču tas tika noraidīts, jo dome nedrīkst līdzekļus ieguldīt privātīpašumā.

Deputāti nolēma pieņemt tikai zināšanai sūdzību par kaimiņiem, kuri aizdambējuši caurules, pieņemt zināšanai pasību atkal noteikt apgrūtinājumu kanalizācijas ietaisēm, kā arī iebildumus par to, ko tiesa nav ņēmusi vērā, jo pašvaldība nevar apstrīdēt Augstākās Tiesas Civillietu tiesu palātas spriedumu, kas ir stājies likumiskā spēkā un nav pārsūdzams.